Kas ir Lielā piektdiena un ko tā nozīmē kristiešiem?

Kas ir Lielā piektdiena un ko tā nozīmē kristiešiem?
Judy Hall

Lielo piektdienu atzīmē piektdien pirms Lieldienu svētdienas. Šajā dienā kristieši piemin Jēzus Kristus ciešanas jeb ciešanas un nāvi pie krusta. Daudzi kristieši Lielo piektdienu pavada gavēnī, lūgšanās, grēku nožēlā un pārdomās par Kristus mokām un ciešanām.

Bībeles atsauces uz Lielo piektdienu

Bībelē aprakstītā Jēzus krusta nāve jeb krustā sišana, Viņa apbedīšana un augšāmcelšanās jeb augšāmcelšanās no mirušajiem ir atrodama šādās Rakstu vietās: Mt.ev.27:27-28:8; Mk.ev.15:16-16:19; Lk.ev.23:26-24:35; Jņ.ev.19:16-20:30.

Kas notika Lielajā piektdienā?

Lielajā piektdienā kristieši pievēršas Jēzus Kristus nāvei. Naktī pirms nāves Jēzus kopā ar mācekļiem piedalījās Pēdējā vakarēdienā un pēc tam devās uz Ģetzemanes dārzu. Tur Jēzus pavadīja savas pēdējās stundas, lūdzoties Tēvam, kamēr mācekļi gulēja netālu:

"Un, aizgājis vēl nedaudz tālāk, Viņš krita ar seju uz zemes un lūdza: "Mans Tēvs, ja iespējams, lai šis biķeris tiek ņemts no Manis, bet ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi." (Mt.ev.26:39)." (Mt.ev.26:39)

"Šis kauss" bija krustā sišana - viens no visbriesmīgākajiem un sāpīgākajiem nāvessoda izpildes veidiem antīkajā pasaulē. Taču "šis kauss" simbolizēja arī kaut ko vēl ļaunāku nekā krustā sišana. Kristus zināja, ka savā nāvē Viņš uzņemsies pasaules grēkus - pat visbriesmīgākos noziegumus, kādi jebkad bijuši, - lai atbrīvotu ticīgos no grēka un nāves:

Skatīt arī: Vai Samsons bija melns kā "Bībeles" miniseriāls? "Un Viņš vēl dedzīgāk lūdza, un Viņu pārņēma tādas gara mokas, ka Viņa sviedri kā lieli asins pilieni krita uz zemes." (Lūkas ev.22:44, NLT)." (Lūkas 22:44)

Pirms rītausmas rītausmas Jēzus tika arestēts. Rītausmā viņu nopratināja sanhedriņi un notiesāja. Bet, pirms viņi varēja Viņu sodīt ar nāvi, reliģiskajiem vadoņiem vispirms bija nepieciešams, lai Roma apstiprinātu viņu nāvessodu. Jēzu aizveda pie Poncija Pilāta, Jūdejas romiešu pārvaldnieka. Pilāts neatrada iemeslu, lai apsūdzētu Jēzu. Kad viņš atklāja, ka Jēzus bija no Galilejas, kas atradās Hēroda pakļautībā.jurisdikcija, Pilāts lika Jēzu nosūtīt pie Hēroda, kurš tajā laikā atradās Jeruzalemē.

Skatīt arī: Jūlija svinību vēsture

Jēzus atteicās atbildēt uz Hēroda jautājumiem, tāpēc Hērods nosūtīja Viņu atpakaļ pie Pilāta. Lai gan Pilāts atzina Viņu par nevainīgu, viņš baidījās no pūļa, kas vēlējās, lai Jēzus tiktu sists krustā, tāpēc viņš piesprieda Jēzum nāvessodu.

Jēzus tika nežēlīgi sists, izsmiets, sists ar nūju pa galvu un spļaudīts. Viņam galvā uzlika ērkšķu vainagu, un Viņš tika izģērbts kails. Viņam lika pašam nest savu krustu, bet, kad Viņš kļuva pārāk vājš, Simons no Kirēnas bija spiests to nest Viņa vietā.

Jēzus tika aizvests uz Golgāti, kur kareivji iedzina Viņam naglas kā mietu naglas plaukstās un potītēs, piestiprinot Viņu pie krusta. Virs Viņa galvas tika uzlikts uzraksts "jūdu ķēniņš". Jēzus karājās pie krusta aptuveni sešas stundas, līdz ievilka pēdējo elpu. Kamēr Viņš atradās pie krusta, kareivji izlozēja Jēzus apģērbu. Skatītāji kliedza apvainojumus un ņirgājās.

Vienlaicīgi tika sisti krustā divi noziedznieki. Viens karājās Jēzum pa labi, otrs pa kreisi (Lk.ev.23:39-43). Vienā brīdī Jēzus sauca uz savu tēvu: "Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?" (Lk.23:39-43).

Tad zemi pārklāja tumsa. Kad Jēzus atdeva savu garu, zemi satricināja zemestrīce, un tempļa priekškars pārplīsa uz pusēm no augšas uz leju:

"Tajā brīdī Tempļa svētnīcas priekškars no augšas līdz apakšai pārplīsa uz pusēm. Zeme satricinājās, akmeņi sašķēlās, un kapi atvērās. Daudzu mirušo dievbijīgo vīriešu un sieviešu ķermeņi tika uzmodināti no mirušajiem. Pēc Jēzus augšāmcelšanās viņi izgāja no kapsētas, iegāja Jeruzalemes svētajā pilsētā un parādījās daudziem cilvēkiem." (Mt.ev.27:51-53, NLT).

Bija pieņemts, ka romiešu karavīri salauza noziedzniekam kājas, lai nāve iestātos ātrāk. Bet tikai zagļiem tika salauztas kājas. Kad karavīri pienāca pie Jēzus, Viņš jau bija miris.

Iestājoties vakaram, Jāzeps no Arimatejas (ar Nikodēma palīdzību) noņēma Jēzus ķermeni no krusta un lika Viņu ielikt savā jaunajā kapā. Virs ieejas tika uzkalts liels akmens, kas aizzīmogoja kapu.

Kāpēc Lielā piektdiena tiek saukta par "labo"?

Kristietībā Dievs ir svēts, bet cilvēki ir grēcīgi; svētums nav savienojams ar grēku, tāpēc cilvēces grēks šķir mūs no Dieva. Sods par grēku ir mūžīgā nāve. Taču cilvēka nāve un dzīvnieku upuri ir nepietiekami, lai izpirktu grēku. Izpirkšanai ir nepieciešams perfekts, nevainojams upuris, kas tiktu upurēts pareizajā veidā.

Kristieši tic, ka Jēzus Kristus bija vienīgais un perfektais Dieva cilvēks, ka viņa nāve bija ideāls izlīdzinošais upuris par grēku un ka caur Jēzu var tikt piedoti mūsu pašu grēki. Līdz ar to, kad mēs pieņemam Jēzus Kristus samaksu par grēku, Viņš nomazgā mūsu grēkus un atjauno mūsu labo stāvokli Dieva priekšā; Dieva žēlastība un žēlastība padara iespējamu pestīšanu, un mēs saņemam mūžīgo dāvanu.Šie uzskati izskaidro, kāpēc Jēzus krustā sišanas diena tiek uzskatīta par "lielo" piektdienu.

Cite this Article Format Your Citation Fairchild, Mary. "What Is Good Friday?" Learn Religions, Apr. 5, 2023, learnreligions.com/what-is-good-friday-p2-700773. Fairchild, Mary. (2023, April 5). What Is Good Friday? Retrieved from //www.learnreligions.com/what-is-good-friday-p2-700773 Fairchild, Mary. "What Is Good Friday?" Learn Religions. //www.learnreligions.com/what-is-good-friday-p2-700773.(skatīts 2023. gada 25. maijā). kopija citāts



Judy Hall
Judy Hall
Džūdija Hola ir starptautiski pazīstama autore, skolotāja un kristāla eksperte, kas ir sarakstījusi vairāk nekā 40 grāmatas par tēmām, sākot no garīgās dziedināšanas līdz metafizikai. Ar vairāk nekā 40 gadu ilgušo karjeru Džūdija ir iedvesmojusi neskaitāmus cilvēkus sazināties ar savu garīgo būtību un izmantot dziedinošo kristālu spēku.Džūdijas darbu pamato viņas plašās zināšanas dažādās garīgās un ezotēriskās disciplīnās, tostarp astroloģijā, taro un dažādās dziedināšanas metodēs. Viņas unikālā pieeja garīgumam sapludina seno gudrību ar mūsdienu zinātni, sniedzot lasītājiem praktiskus rīkus lielāka līdzsvara un harmonijas sasniegšanai savā dzīvē.Kad Džūdija neraksta vai nesniedz mācības, viņu var satikt, ceļojot pa pasauli, meklējot jaunas atziņas un pieredzi. Viņas aizraušanās ar izpēti un mūžizglītību ir acīmredzama viņas darbā, kas turpina iedvesmot un dot spēku garīgajiem meklētājiem visā pasaulē.