Apēstība Bībelē

Apēstība Bībelē
Judy Hall

Apēstība ir pārmērīgas ēstgribas un pārmērīgas alkatības grēks. Bībelē apēstība ir cieši saistīta ar dzeršanas, elkdievības, izšķērdības, dumpīguma, nepaklausības, slinkuma un izšķērdības grēkiem (5.Moz.gr.21:20). Bībele nosoda apēstību kā grēku un ierindo to "miesas kārības" nometnē (1.Jņ.2:15-17).

Atslēgas Bībeles pants

"Vai jūs nezināt, ka jūsu ķermeņi ir tempļi Svētā Gara, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva? Jūs neesat savi, jūs esat pirkti par dārgu cenu, tādēļ godājiet Dievu ar saviem ķermeņiem." (1. Korintiešiem 6:19-20).

Bībeles definīcija par rijību

Bībeles definīcija rijībai ir ieradums ļauties alkatīgai ēstgribai, pārmērīgi baudot ēdienu un dzērienu. Riebeklība ietver pārmērīgu tieksmi pēc baudas, ko cilvēkam sniedz ēdiens un dzēriens.

Dievs mums ir devis ēdienu, dzērienu un citas patīkamas lietas, ko baudīt (1. Mozus 1:29; Salamans Mācītājs 9:7; 1. Timotejam 4:4-5), taču Bībele aicina uz mērenību visā. Nevaldāma pašizlaidība jebkurā jomā novedīs pie dziļākas ieslīgšanas grēkā, jo tā ir atteikšanās no dievbijīgas paškontroles un nepaklausība Dieva gribai.

Salamana pamācībās 25:28 ir teikts: "Cilvēks bez paškontroles ir kā pilsēta ar sagruvušiem mūriem." (NLT) Šis pants nozīmē, ka cilvēks, kurš neaptur savas kaislības un vēlmes, nonāk bez aizsardzības, kad nāk kārdinājumi. Zaudējis paškontroli, viņš ir pakļauts briesmām tikt aizvests vēl lielākā grēkā un iznīcībā.

Apēstība Bībelē ir viens no elkdievības veidiem. Kad vēlme pēc ēdiena un dzēriena mums kļūst pārāk svarīga, tā ir zīme, ka tas ir kļuvis par elku mūsu dzīvē. Jebkāda elkdievības forma ir nopietns apvainojums Dievam:

Jūs varat būt droši, ka neviens amorāls, nešķīsts vai alkatīgs cilvēks nepiedzīs Kristus un Dieva Valstību. Jo alkatīgs cilvēks ir elku pielūdzējs, kas pielūdz šīs pasaules lietas. (Efeziešiem 5:5, NLT).

Saskaņā ar Romas katoļu teoloģiju lakatība ir viens no septiņiem nāves grēkiem, t.i., grēks, kas noved pie nolādēšanas. Taču šī pārliecība ir balstīta Baznīcas tradīcijā, kas aizsākās viduslaikos, un nav pamatota ar Svētajiem Rakstiem.

Tomēr Bībele runā par daudzām izšķērdības postošām sekām (Salamana pamācības 23:20-21; 28:7). Iespējams, ka viskaitīgākais pārēšanās aspekts ir tas, kā tā kaitē mūsu veselībai. Bībele aicina mūs rūpēties par savu ķermeni un ar to cienīt Dievu (1. Korintiešiem 6:19-20).

Jēzus kritiķi - garīgi akli, liekulīgi farizeji - nepatiesi apsūdzēja Jēzu izlaidībā, jo Viņš bija saistīts ar grēciniekiem:

"Cilvēka Dēls atnāca ēst un dzert, un tie saka: "Redzi Viņu, izlaidīgs un dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs!" Bet gudrību attaisno viņas darbi."" (Mt.ev.11:19).

Jēzus dzīvoja kā vidusmēra cilvēks savā laikā. Viņš ēda un dzēra normāli un nebija askēts kā Jānis Kristītājs. Šī iemesla dēļ Viņu apsūdzēja par pārmērīgu ēšanu un dzeršanu. Taču ikviens, kas godīgi vēroja Kunga uzvedību, saskatīja Viņa taisnību.

Bībele ir ārkārtīgi pozitīvi noskaņota par ēdienu. Vecajā Derībā Dievs ir iedibinājis vairākus svētkus. Vēstures noslēgumu Kungs pielīdzina lielajiem svētkiem - Jēra kāzu vakaram. Ēdiens nav problēma, kad runa ir par rijību. Drīzāk, kad mēs ļaujam iekārei pēc ēdiena kļūt par mūsu kungu, tad mēs esam kļuvuši par grēka vergiem:

Neļaujiet grēkam kontrolēt jūsu dzīvesveidu; neļaujiet ļauties grēcīgām vēlmēm. Neļaujiet nevienai jūsu ķermeņa daļai kļūt par ļaunuma instrumentu, lai kalpotu grēkam. Tā vietā pilnībā atdodiet sevi Dievam, jo jūs bijāt miruši, bet tagad jums ir jauna dzīvība. Tāpēc izmantojiet visu savu ķermeni kā instrumentu, lai darītu to, kas ir pareizi Dieva godam. Grēks vairs nav jūsu kungs, jo jūs vairs nedzīvojat zem prasībām.Tā vietā tu dzīvo Dieva žēlastības brīvībā. (Romiešiem 6:12-14, NLT). (Romiešiem 6:12-14).

Bībele māca, ka ticīgajiem ir jābūt tikai vienam kungam - Kungam Jēzum Kristum - un jāgodā tikai Viņš viens. Gudrs kristietis rūpīgi pārbaudīs savu sirdi un uzvedību, lai noteiktu, vai viņam vai viņai ir neveselīga tieksme pēc ēdiena.

Tajā pašā laikā ticīgajam nevajadzētu nosodīt citus par viņu attieksmi pret ēdienu (Rom.14). Cilvēka svaram vai ārējam izskatam var nebūt nekāda sakara ar rijības grēku. Ne visi resnie cilvēki ir rijēji, un ne visi rijēji ir resni. Mūsu kā ticīgo pienākums ir rūpīgi pārbaudīt savu dzīvi un darīt visu iespējamo, lai ar savu ķermeni godātu Dievu un uzticīgi kalpotu Dievam.

Bībeles panti par rijību

5. Mozus 21:20 (NIV )

Viņi sacīs vecākajiem: "Šis mūsu dēls ir stūrgalvīgs un nepaklausīgs, viņš negrib mums paklausīt, viņš ir izlaidīgs un dzērājs."

Ījaba 15:27 (NLT)

"Šie ļauni ļaudis ir smagi un pārtikuši, viņu vidukļi izspūruši no taukiem."

Salamana pamācības 23:20-21 (ESV)

Neesiet starp dzērājiem vai starp ēduļiem, jo dzērājs un ēdelis nonāks nabadzībā, un slinkums viņus ietērps lupatās.

Salamana pamācības 25:16 (NLT)

Vai jums patīk medus? Neēdiet pārāk daudz, citādi no tā jūs saslimsiet!

Salamana pamācības 28:7 (Svēto Rakstu pamācības)

Prātīgs dēls ieklausās pamācībās, bet apķērības biedrs dara negodu savam tēvam.

Salamana pamācības 23:1-2 (Svēto Rakstu pamācības)

Kad tu sēžies pusdienot kopā ar valdnieku, labi iegaumē, kas ir tavā priekšā, un pieliec nazi pie rīkles, ja tev ir tieksme uz lakatību.

Salamans Mācītājs 6:7 (ESV)

Viss cilvēka darbs ir veltīts viņa mutei, bet viņa apetīte nav apmierināta.

Ecēhiēla 16:49 (NIV)

"Tāds bija tavas māsas Sodomas grēks: viņa un tās meitas bija augstprātīgas, pārēdušās un bezrūpīgas, tās nepalīdzēja nabagiem un trūkumcietējiem."

Caharijas 7:4-6 (NLT)

Debesu Kungs man kā atbildi sūtīja šādu vēstījumu: "Sakiet visai savai tautai un saviem priesteriem: "Vai šajos septiņdesmit trimdas gados, kad jūs gavējāt un sērojāt vasarā un agrā rudenī, jūs tiešām gavējāt Manis dēļ? Un vai arī tagad savos svētajos svētkos jūs neēdat un nedzerat tikai tādēļ, lai sev patiktu?"

Marka 7:21-23 (CSB)

Jo no iekšienes, no cilvēku sirdīm, nāk ļaunas domas, netiklība, zādzības, slepkavības, laulības pārkāpumi, alkatība, ļaunas darbības, viltība, patmīlība, skaudība, apmelošana, lepnība un muļķība." Visas šīs ļaunās lietas nāk no iekšienes un apgāna cilvēku.

Romiešiem 13:14 (NJ)

Drīzāk tērpieties Kungā Jēzū Kristū un nedomājiet par to, kā apmierināt miesas kārības.

Filipiešiem 3:18-19 (NLT)

Jo es jums jau iepriekš bieži esmu teicis un ar asarām acīs atkārtoju, ka ir daudzi, kuru uzvedība rāda, ka viņi patiešām ir Kristus krusta ienaidnieki. Viņi iet bojā. Viņu dievs ir viņu apetīte, viņi lielās ar apkaunojošām lietām un domā tikai par šo dzīvi šeit, uz zemes.

Vēstulē galatiešiem 5:19-21 (NJ)

Miesas darbi ir acīmredzami: netiklība, nešķīstība un izvirtība, elkdievība un burvestības, naids, nesaskaņas, greizsirdība, dusmu lēkmes, savtīgas ambīcijas, nesaskaņas, frakcijas un skaudība, dzeršana, orģijas un tamlīdzīgi. Es jūs brīdinu, tāpat kā iepriekš, ka tie, kas šādi dzīvo, nepiedzīs Dieva valstību.

Titam 1:12-13 (Dev. Mozus 1:12-13)

Viens no pašas Krētas praviešiem ir teicis: "Krētieši vienmēr ir meļi, ļauni zvērīgi, slinki glumji." Šis teiciens ir patiess. Tādēļ asi pārmetiet viņiem, lai viņi būtu veseli ticībā.

Jēkaba 5:5 (KB)

Skatīt arī: Izraēlieši un Ēģiptes piramīdas

Jūs esat dzīvojuši uz zemes greznībā un patmīlībā. Jūs esat sevi nobarojuši kaušanas dienā.

Skatīt arī: Mātes Terēzes ikdienas lūgšana

Avoti

  • "Glītība." Bībeles tēmu vārdnīca: Pieejams un visaptverošs tematisko pētījumu rīks.
  • "Glutton." Holman Illustrated Bible Dictionary (656. lpp.).
  • "Gluttony." The Westminster Dictionary of Theological Terms (296. lpp.).
  • "Gluttony." Pocket Dictionary of Ethics (47. lpp.).
Cite this Article Format Your Citation Fairchild, Mary. "What Does the Bible Say About Gluttony?" Learn Religions, August 29, 2020, learnreligions.com/gluttony-in-the-bible-4689201. Fairchild, Mary. (2020, August 29). What Does the Bible Say About Gluttony? Retrieved from //www.learnreligions.com/gluttony-in-the-bible-4689201 Fairchild, Mary. "What Does the Bible Say About Gluttony?" LearnReliģijas. //www.learnreligions.com/gluttony-in-the-bible-4689201 (skatīts 2023. gada 25. maijā). kopija citāts



Judy Hall
Judy Hall
Džūdija Hola ir starptautiski pazīstama autore, skolotāja un kristāla eksperte, kas ir sarakstījusi vairāk nekā 40 grāmatas par tēmām, sākot no garīgās dziedināšanas līdz metafizikai. Ar vairāk nekā 40 gadu ilgušo karjeru Džūdija ir iedvesmojusi neskaitāmus cilvēkus sazināties ar savu garīgo būtību un izmantot dziedinošo kristālu spēku.Džūdijas darbu pamato viņas plašās zināšanas dažādās garīgās un ezotēriskās disciplīnās, tostarp astroloģijā, taro un dažādās dziedināšanas metodēs. Viņas unikālā pieeja garīgumam sapludina seno gudrību ar mūsdienu zinātni, sniedzot lasītājiem praktiskus rīkus lielāka līdzsvara un harmonijas sasniegšanai savā dzīvē.Kad Džūdija neraksta vai nesniedz mācības, viņu var satikt, ceļojot pa pasauli, meklējot jaunas atziņas un pieredzi. Viņas aizraušanās ar izpēti un mūžizglītību ir acīmredzama viņas darbā, kas turpina iedvesmot un dot spēku garīgajiem meklētājiem visā pasaulē.