Vai Bībelē ir rakstīts par degošu salviju?

Vai Bībelē ir rakstīts par degošu salviju?
Judy Hall

Salvijas dedzināšana ir garīgs rituāls, ko praktizē pamatiedzīvotāji visā pasaulē. Bībelē salvijas dedzināšana nav pieminēta, lai gan Dievs lika Mozum sagatavot garšaugu un garšvielu maisījumu, lai to sadedzinātu kā vīraku upuri.

Skatīt arī: Ebreju bat micvas ceremonija meitenēm

Salvijas dedzināšana, saukta arī par smudināšanu, ir rituāla daļa, kas ietver noteiktu garšaugu, piemēram, salvijas, ciedra vai lavandas, sasaiņošanu nūjiņās un to lēnu dedzināšanu attīrīšanas ceremonijā, meditācijai, mājas vai telpas svētīšanai vai dziedināšanai, kas tiek uzskatīta par atšķirīgu no vīraka dedzināšanas.

Skatīt arī: Pagānu sabati un vikanu svētki

Degošā salvija Bībelē

  • Salvijas dedzināšana jeb smudināšana ir sena garīgas attīrīšanas rituāls, ko praktizē dažas reliģiskās grupas un pamatiedzīvotāji visā pasaulē.
  • Bībelē salvijas dedzināšana nav ne ieteikta, ne aizliegta, ne arī īpaši pieminēta Svētajos Rakstos.
  • Kristiešiem salvijas dedzināšana ir sirdsapziņas un personīgās pārliecības jautājums.
  • Salvija ir augs, ko izmanto ne tikai kulinārijā kā garšaugu, bet arī medicīnā.

Salvijas dedzināšana aizsākās daudzās pasaules daļās, tostarp Amerikas pamatiedzīvotāju kultūrās, kuri veica smudināšanas ceremonijas, lai atvairītu ļaunos garus un slimības un veicinātu pozitīvas, dziedinošas enerģijas rašanos. Vēstures gaitā smudināšana tika iekļauta okultos rituālos, piemēram, burvestībās un citās pagānu praksēs.

Par salvijas dedzināšanu interesi ir izrādījusi arī New Age kustība kā par "auras" attīrīšanas un negatīvo vibrāciju likvidēšanas līdzekli. Mūsdienās pat vienkāršu cilvēku vidū ir populāra garšaugu un vīraku dedzināšana vienkārši aromāta, garīgās attīrīšanās vai domājamo veselības ieguvumu dēļ.

Degošā salvija Bībelē

Bībelē vīraka dedzināšana sākās ar to, ka Dievs deva Mozum norādījumu sagatavot īpašu garšvielu un garšaugu maisījumu un dedzināt to kā svētu un mūžīgu vīraka upuri Tam Kungam (2. Mozus 30:8-9, 34-38). Visus citus garšvielu maisījumus, ko izmantoja citiem mērķiem, nevis Dieva pielūgšanai teltī, Tas Kungs nepārprotami aizliedza. Un tikai priesteri drīkstēja ziedot vīraku.

Smiltneša dedzināšana simbolizēja Dieva tautas lūgšanas, kas pacēlās Dieva priekšā:

Pieņem manu lūgšanu kā Tev upurētu vīraku un manas paceltās rokas kā vakara upuri. (Psalmi 141:2, NLT). (Psalmi 141:2).

Tomēr laika gaitā vīraka dedzināšana kļuva par klupšanas akmeni Dieva tautai, jo viņi sāka šo praksi sajaukt ar pagānu dievību un elku pielūgšanu (1.Ķēn.22:43; Jeremijas 18:15). Tomēr, pat tad, kad Dievs sākotnēji bija pavēlējis, jūdi turpināja pareizi dedzināt vīraku arī Jaunajā Derībā (Lk.1:9) un pat pēc Tempļa iznīcināšanas. Mūsdienās vīraks joprojām irizmanto kristieši Austrumu pareizticīgo, Romas katoļu un dažās luterāņu baznīcās, kā arī jaunās baznīcas kustībā.

Daudzas konfesijas noraida vīraku dedzināšanu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Bībele nepārprotami aizliedz jebkuru praksi, kas saistīta ar burvestībām, burvestībām un mirušo garu izsaukšanu:

Piemēram, nekad nevajag upurēt savu dēlu vai meitu kā dedzināmo upuri. Un neļaujiet saviem ļaudīm nodarboties ar zīlēšanu, burvestībām, zīlēšanu, pareģošanu, burvestībām, burvestībām, burvestībām, darboties kā medijiem vai zīlniekiem, vai izsaukt mirušo garus. Ikviens, kas dara šīs lietas, ir pretīgs Tam Kungam. Tas ir tāpēc, ka citas tautas ir darījušas šīs pretīgās lietas.Tas Kungs, tavs Dievs, tos izdzīs tavā priekšā. (5. Mozus 18:10-12, NLT).

Tādējādi jebkāda veida smudināšana vai salvijas dedzināšana, kas saistīta ar pagāniskajiem rituāliem, aurām, ļaunajiem gariem un negatīvajām enerģijām, ir pretrunā ar Bībeles mācību.

Otrkārt, un pats svarīgākais ir tas, ka caur Jēzus Kristus upurisko nāvi pie krusta un Viņa izlietajām asinīm Mozus bauslība ir piepildīta. Tāpēc vairs nav nepieciešami tādi rituāli kā vīraka dedzināšana, lai tuvotos Dievam:

Tā nu Kristus ir kļuvis par augstāko priesteri pār visām labajām lietām, kas ir nākušas. Viņš ir iegājis tajā lielākajā, pilnīgākā teltī debesīs... Ar savām asinīm - nevis kazu un teļu asinīm - Viņš vienreiz uz visiem laikiem iegāja Vissvētākajā Telpā un nodrošināja mūsu pestīšanu uz visiem laikiem. Vecajā sistēmā kazu un vēršu asinis un teļa pelni varēja šķīstīt cilvēku miesas noTikai padomājiet, cik ļoti Kristus asinis attīrīs mūsu sirdsapziņu no grēcīgiem darbiem, lai mēs varētu pielūgt dzīvo Dievu. Jo Kristus ar mūžīgā Gara spēku atnesa sevi Dievam kā nevainojamu upuri par mūsu grēkiem. (Ebr.9:11-14, NLT).

Bībele māca, ka Dievs ir vienīgais, kas var pasargāt cilvēkus no ļaunuma (2. Tes. 3:3). Piedošana, kas atrodama Jēzū Kristū, attīra mūs no visa ļaunā (1. Jņ. 1:9). Visvarenais Dievs ir savas tautas dziedinātājs (2. Moz. 15:26; Jēk. 5:14-15). Ticīgajiem nav nepieciešams ķerties pie salvijas dedzināšanas, lai atvairītu velnu vai viņa ļaunos garus.

Brīvība Kristū

Nav nekas slikts, ja salvija tiek dedzināta tādu iemeslu dēļ, kas nav garīgi, piemēram, tīra aromāta baudīšana. Kristiešiem Kristū ir brīvība dedzināt salviju vai nededzināt salviju, bet ticīgie ir aicināti arī izmantot savu brīvību "kalpot cits citam mīlestībā" (Gal.5:13).

Ja mēs izvēlamies dedzināt salviju, mums pret to jāizturas kā pret jebkuru citu brīvību Kristū, pārliecinoties, ka tā nekļūst par klupšanas akmeni vājākam brālim vai māsai (Rom.14). Visam, ko mēs darām, jābūt citu labā, nevis par ļaunu, un galu galā - Dieva godam (1.Kor.10:23-33). Ja kāds ticīgais nāk no pagānisma vides un cīnās ar ideju, ka viņam ir jādzied.dedzināšanas salvija, mums ir labāk atturēties viņa vai viņas dēļ.

Ticīgajiem ir jāpārdomā savi motīvi salvijas dedzināšanai. Mums nav vajadzīga salvija, lai palielinātu savu lūgšanu spēku. Bībele apsola, ka caur Jēzu Kristu mēs varam drosmīgi vērsties lūgšanā pie Dieva žēlastības troņa un atrast palīdzību, lai ko vien mums vajadzētu (Ebr.4:16).

Avoti

  • Holman Treasury of Key Bible Words: 200 grieķu un 200 ebreju valodas vārdu, kas definēti un izskaidroti (26. lpp.).
  • Vai salvijas dedzināšana ir Bībeles prakse vai burvestība? //www.crosswalk.com/faith/spiritual-life/burning-sage-biblical-truth-or-mythical-witchcraft.html
  • Vai kristieši var dedzināt vīraku? //www.gotquestions.org/Christian-incense.html
  • Ko Bībele saka par smērēšanu? //www.gotquestions.org/Bible-smudging.html
Cite this Article Format Your Citation Fairchild, Mary. "What Does the Bible Say About Burning Sage?" Learn Religions, Sep. 8, 2020, learnreligions.com/burning-sage-in-the-bible-5073572. Fairchild, Mary. (2020, September 8). What Does the Bible Say About Burning Sage? Retrieved from //www.learnreligions.com/burning-sage-in-the-bible-5073572 Fairchild, Mary. "What Does the Bible Say About Burning".Sage?" Learn Religions. //www.learnreligions.com/burning-sage-in-the-bible-5073572 (skatīts 2023. gada 25. maijā). copy citation



Judy Hall
Judy Hall
Džūdija Hola ir starptautiski pazīstama autore, skolotāja un kristāla eksperte, kas ir sarakstījusi vairāk nekā 40 grāmatas par tēmām, sākot no garīgās dziedināšanas līdz metafizikai. Ar vairāk nekā 40 gadu ilgušo karjeru Džūdija ir iedvesmojusi neskaitāmus cilvēkus sazināties ar savu garīgo būtību un izmantot dziedinošo kristālu spēku.Džūdijas darbu pamato viņas plašās zināšanas dažādās garīgās un ezotēriskās disciplīnās, tostarp astroloģijā, taro un dažādās dziedināšanas metodēs. Viņas unikālā pieeja garīgumam sapludina seno gudrību ar mūsdienu zinātni, sniedzot lasītājiem praktiskus rīkus lielāka līdzsvara un harmonijas sasniegšanai savā dzīvē.Kad Džūdija neraksta vai nesniedz mācības, viņu var satikt, ceļojot pa pasauli, meklējot jaunas atziņas un pieredzi. Viņas aizraušanās ar izpēti un mūžizglītību ir acīmredzama viņas darbā, kas turpina iedvesmot un dot spēku garīgajiem meklētājiem visā pasaulē.