Satura rādītājs
Bībeles stāsts par Pazudušo dēlu, pazīstams arī kā līdzība par pazudušo dēlu, seko uzreiz pēc līdzībām par pazudušo aitu un pazudušo monētu. Ar šīm trim līdzībām Jēzus parādīja, ko nozīmē būt pazudušam, kā debesis priecājas, kad pazudušais tiek atrasts, un kā mīlošais Tēvs ilgojas pēc cilvēku glābšanas.
Jautājumi pārdomām
Lasot šo mācību ceļvedi, padomājiet par to, kas jūs esat šajā līdzībā. Vai jūs esat blēdis, farizejs vai kalps?
Vai tu esi dumpīgs dēls, pazudis un tālu no Dieva? Vai tu esi paštaisns farizejs, kurš vairs nespēj priecāties, kad grēcinieks atgriežas pie Dieva? Vai tu esi pazudis grēcinieks, kurš meklē glābšanu un atrod Tēva mīlestību? Vai tu stāvi malā, skaties un brīnies, kā Tēvs varētu tev piedot? Varbūt tu esi nokļuvis līdz pašam dibenam, atdzimis un nolēmis skriet pie atvērtām Dieva rokām.Vai tu esi viens no kalpiem mājsaimniecībā, kas priecājas kopā ar tēvu, kad pazudušais dēls atrod ceļu mājās?
Svēto Rakstu atsauce
Līdzība par Pazudušo dēlu ir aprakstīta Lūkas evaņģēlija 15:11-32.
Bībeles stāsta kopsavilkums
Jēzus izstāstīja stāstu par Pazudušo dēlu, atbildot uz farizeju sūdzību: "Šis cilvēks pieņem grēciniekus un ēd kopā ar viņiem." (Lk.15:2) Viņš gribēja, lai Viņa sekotāji zinātu, kāpēc Viņš izvēlas sadraudzēties ar grēciniekiem.
Skatīt arī: Leģenda par Džonu BarleikornuStāsts sākas ar vīrieti, kuram ir divi dēli. Jaunākais dēls lūdz tēvam savu ģimenes īpašuma daļu kā agrīnu mantojumu. Saņēmis to, dēls nekavējoties dodas garā ceļojumā uz tālu zemi un sāk izšķērdēt savu bagātību mežonīgā dzīvē.
Kad nauda beidzas, valstī iestājas liels bads, un dēls nonāk smagos apstākļos. Viņš pieņem darbu - baro cūkas. Galu galā viņš kļūst tik trūcīgs, ka pat alkst ēst cūkām piešķirto barību.
Jaunietis beidzot atmostas, atceroties savu tēvu. Pazemībā viņš atzīst savu muļķību un nolemj atgriezties pie tēva, lūdzot piedošanu un žēlastību. Tēvs, kurš ir vērojis un gaidījis, pieņem savu dēlu atpakaļ ar atvērtām līdzjūtības rokām. Viņš ir sajūsmā par zaudētā dēla atgriešanos.
Tūlīt tēvs vēršas pie saviem kalpiem un lūdz viņus sarīkot milzīgu mielastu, lai svinētu dēla atgriešanos.
Tikmēr vecākais dēls dusmojas, kad, atnācis no lauku darbiem, atklāj, ka par godu jaunākā brāļa atgriešanās svinībām tiek rīkota ballīte ar mūziku un dejām.
Tēvs cenšas atturēt vecāko brāli no greizsirdības dusmām, skaidrojot: "Redzi, mīļais dēls, tu vienmēr esi palicis pie manis, un viss, kas man pieder, ir tavs. Mums vajadzēja svinēt šo laimīgo dienu. Jo tavs brālis bija miris un ir atdzimis! Viņš bija pazudis, bet tagad ir atrasts!" (Lk.ev.15:31-32).
Tēmas
Šī Lūkas evaņģēlija sadaļa ir veltīta pazudušajiem. Debesu Tēvs mīl pazudušos grēciniekus, un Viņa mīlestība atjauno viņus pareizās attiecībās ar Dievu. Patiesībā debesis ir pilnas ar pazudušiem grēciniekiem, kuri ir atgriezušies mājās.
Pirmais jautājums, ko stāsts izvirza lasītājiem, ir: "Vai es esmu pazudis?" Tēvs ir mūsu Debesu Tēva tēls. Dievs pacietīgi, ar mīlošu līdzjūtību gaida, lai mūs atjaunotu, kad mēs atgriežamies pie Viņa ar pazemīgu sirdi. Viņš piedāvā mums visu savā valstībā, atjaunojot pilnīgas attiecības ar priecīgu svinēšanu. Viņš neapstājas pie mūsu pagātnes netiklības.
Šī trešā līdzība sasaista visas trīs līdzības vienā skaistā mūsu debesu Tēva tēlā. Atgriežoties dēlam, tēvs atrod dārgo dārgumu, kuru viņš bija medījis. Viņa pazudusī aita bija mājās. Bija pienācis laiks svinēt! Kādu mīlestību, līdzjūtību un piedošanu Viņš parāda!
Rūgtums un aizvainojums neļauj vecākajam dēlam piedot savam jaunākajam brālim. Tas viņam aizsedz acis uz dārgumu, ko viņš brīvi bauda, pateicoties pastāvīgām attiecībām ar tēvu.
Jēzum patika pavadīt laiku kopā ar grēciniekiem, jo Viņš zināja, ka viņi redzēs, ka viņiem ir nepieciešama pestīšana, un atsauksies uz to, pārpludinot debesis ar prieku.
Skatīt arī: Eņģeļi: Gaismas būtnesInteresanti punkti
Parasti dēls saņem mantojumu tēva nāves brīdī. Tas, ka jaunākais brālis ierosināja agrīnu ģimenes īpašuma sadali, liecināja par dumpiniecisku un lepnu tēva autoritātes ignorēšanu, nemaz nerunājot par savtīgu un nenobriedušu attieksmi.
Cūkas bija nešķīsti dzīvnieki. Jūdi nedrīkstēja pat pieskarties cūkām. Kad dēls pieņēma darbu, barojot cūkas, pat ilgojoties pēc to ēdiena, lai piepildītu savu vēderu, tas atklāja, ka viņš ir kritis tik zemu, cik vien iespējams. Šis dēls simbolizē cilvēku, kas dzīvo dumpībā pret Dievu. Dažreiz mums ir jānonāk līdz pašam dibenam, pirms mēs atmostamies un atzīstam savu grēku.
Lasot 15. nodaļas sākumu, mēs redzam, ka vecākais dēls skaidri ataino farizeju tēlu. Savā paštaisnībā viņi atsakās sadarboties ar grēciniekiem un ir aizmirsuši priecāties, kad grēcinieks atgriežas pie Dieva.
Atslēgas vārsmas
Lūkas ev. 15:23-24
"Un nokauj teļu, ko mēs nobarojām. Mums ir jāsvin svētki, jo šis mans dēls bija miris, bet tagad ir atgriezies dzīvs. Viņš bija pazudis, bet tagad ir atrasts." Tā sākās svinības. (NLT).
Cite this Article Format Your Citation Fairchild, Mary. "Prodigal Son Bible Story - Luke 15:11-32." Learn Religions, Apr. 5, 2023, learnreligions.com/prodigal-son-luke-1511-32-700213. Fairchild, Mary. (2023, April 5). Prodigal Son Bible Story - Luke 15:11-32. Retrieved from //www.learnreligions.com/prodigal-son-luke-1511-32-700213 Fairchild, Mary. "Prodigal Son Bible Story - Luke 15:11-32." LearnReliģijas. //www.learnreligions.com/prodigal-son-luke-1511-32-700213 (skatīts 2023. gada 25. maijā). kopija citāts