Vikāņu frāzes "Lai tā būtu" vēsture

"Lai tā būtu" tiek lietots daudzu vikanu un pagānu burvestību un lūgšanu beigās. Tā ir arhaiska frāze, ko lieto daudzi pagānu kopienas cilvēki, taču tās izcelsme var nebūt pagāniska.

Frāzes nozīme

Saskaņā ar Vebstera vārdnīcu vārds mote Sākotnēji tas bija sakšu valodas darbības vārds, kas nozīmēja "jābūt". Tas parādās jau Džefrija Čosera dzejā, kurš lietoja šādu vārsmu The wordes mote mote be cousin to the deed savā prologā Kenterberijas pasakas .

Mūsdienu vikanu tradīcijās šī frāze bieži parādās kā rituāla vai maģiskā darba noslēguma veids. Būtībā tas ir veids, kā pateikt "Āmen" vai " tā tas būs".

"Lai tā būtu" masonu tradīcijās

Okultists Aleisters Kroulijs (Aleister Crowley) dažos savos rakstos lietoja frāzi "lai tā būtu" un apgalvoja, ka tā ir sena un maģiska frāze, taču ļoti iespējams, ka viņš to aizguvis no masoniem. Masonismā "lai tā būtu" ir ekvivalents "Amen" jeb "kā Dievs vēlas, lai būtu". Tiek uzskatīts, ka arī Džeraldam Gardneram, mūsdienu Wicca dibinātājam, ir saistība ar masoniem, lai gan pastāv šaubas par to, vai tas ir iespējams.neatkarīgi no tā, vai viņš bija vai nebija masonu meistars, kā viņš apgalvoja. Neatkarīgi no tā nav nekāds pārsteigums, ka šī frāze parādās mūsdienu pagānu praksē, ņemot vērā ietekmi, kāda masoniem bija gan uz Gardneru, gan Krauliju.

Frāze "lai tā būtu", iespējams, pirmo reizi parādījās dzejolī, ko dēvē par Hallivella Regiusa dzejas manuskriptu, kas aprakstīts kā viens no masonu tradīcijas "vecajām apsūdzībām". Nav skaidrs, kurš šo dzejoli sarakstīja; tas nonāca caur dažādiem cilvēkiem, līdz nonāca Karaliskajā bibliotēkā un, visbeidzot, Britu muzejā 1757. gadā.

Ap 1390. gadu sarakstītajā dzejolī ir 64 lappuses, kas rakstītas vidusangļu valodā rīmētiem kupletiem ("Fyftene artyculus þey þer sowȝton, and fyftene poyntys þer þey wroȝton", tulkots kā "Piecpadsmit priekšmetus viņi tur meklēja un piecpadsmit punktus viņi tur darināja.") Tajā stāstīts par mūrniecības pirmsākumiem (it kā senajā Ēģiptē) un apgalvots, ka "mūrnieku amats" ieradies Anglijā.gadsimta 900. gados, karaļa Athelstana laikā. Athelstans, kā paskaidrots dzejolī, izstrādāja piecpadsmit artikulus un piecpadsmit morālās uzvedības punktus, kas bija saistoši visiem masoniem.

Saskaņā ar Britu Kolumbijas Lielās masonu ložas datiem Hallivella manuskripts ir "senākais zināmais autentiskais masonu amata pieraksts." Tomēr dzejolis atsaucas uz vēl senāku (nezināmu) manuskriptu.

Manuskripta pēdējās rindas (tulkotas no vidusangļu valodas) skan šādi:

Tad Kristus no savas augstās žēlastības,

Ietaupiet gan asprātību, gan vietu,

Nu šī grāmata jāzina un jālasa,

Debesis, lai būtu jūsu mede. (atlīdzība)

Amen! Amen! lai tā būtu!

Tā mēs visi runājam par labdarību.