Nirvāna un brīvības jēdziens budismā

Nirvāna un brīvības jēdziens budismā
Judy Hall

Vārds "nirvana" ir tik izplatīts angļu valodā runājošo vidū, ka tā patiesā nozīme bieži vien tiek pazaudēta. Šis vārds ir pārņemts kā "svētlaime" vai "miers". Nirvana ir arī slavenas amerikāņu grunge grupas nosaukums, kā arī daudzu plaša patēriņa produktu nosaukums, sākot no ūdens pudelēs līdz smaržām. Bet kas tas ir? Un kā tas sader ar budismu?

Nirvānas nozīme

Garīgajā definīcijā, nirvāna (vai nibbana Šī burtiskā nozīme daudziem rietumniekiem liek domāt, ka budisma mērķis ir izdzēst sevi. Taču budisms vai nirvāna nebūt nav par to. Atbrīvošanās nozīmē ir saistīta ar samsaras stāvokļa, dukkha ciešanu, dzēšanu.parasti definē kā dzimšanas, nāves un atdzimšanas ciklu, lai gan budismā tas nav tas pats, kas diskrētu dvēseļu atdzimšana, kā tas ir hinduismā, bet gan karmisko tendenču atdzimšana. Nirvāna tiek uzskatīta arī par atbrīvošanos no šī cikla un dukkha , stresa/ sāpju/ neapmierinātības ar dzīvi.

Skatīt arī: Pagānu Imbolca sabata svinēšana

Savā pirmajā sprediķī pēc apgaismības sasniegšanas Buda sludināja Četras cēlsirdīgās patiesības. Būtībā šīs patiesības izskaidro, kāpēc dzīve mūs nomāc un sarūgtina. Buda mums deva arī līdzekli un ceļu uz atbrīvošanos, kas ir Astoņkāršais ceļš.

Tādējādi budisms ir ne tik daudz ticības sistēma, cik prakse, kas ļauj mums pārtraukt cīņu.

Nirvāna nav vieta

Tātad, kad esam atbrīvojušies, kas notiek tālāk? Dažādās budisma skolās nirvānu saprot dažādi, taču kopumā tās ir vienisprātis, ka nirvāna nav vieta. Tā drīzāk ir eksistences stāvoklis. Tomēr Buda arī teica, ka viss, ko mēs varētu teikt vai iedomāties par nirvānu, būtu nepareizi, jo tā ir pilnīgi atšķirīga no mūsu parastās eksistences. Nirvana ir ārpus telpas, laika undefinīcija, un tāpēc valoda pēc definīcijas nav piemērota, lai to apspriestu. To var tikai piedzīvot.

Daudzos rakstos un komentāros tiek runāts par ieiešanu nirvānā, taču (stingri runājot), nirvānā nav iespējams ieiet tādā pašā veidā, kā mēs ieejam telpā vai kā mēs varētu iedomāties, ka ieejam debesīs. Theravadīnu zinātnieks Thanissaro Bhikkhu teica: "Mēs nevaram ieiet nirvānā, kā mēs ieejam telpā vai kā mēs iedomājamies, ka ieejam debesīs,

"... ne samsara, ne nirvāna nav vieta. Samsara ir vietu, pat veselu pasauļu, radīšanas process (to sauc par "vietu radīšanas procesu"). kļūstot) un pēc tam klejojot pa tiem (to sauc par dzimšana). Nirvāna ir šī procesa beigas."

Protams, daudzas paaudzes budistu ir Nirvānu iedomājās kā vietu, jo valodas ierobežojumi mums nedod citu iespēju runāt par šo esības stāvokli. Pastāv arī sena tautas pārliecība, ka, lai ieietu nirvānā, ir jāatdzimst kā vīrietim. Vēsturiskais Buda nekad neko tādu nav teicis, bet tautas pārliecība atspoguļojās dažās mahajānas sutrās. Vimalakirti Sutrā šis priekšstats tika ļoti stingri noraidīts,Tomēr tajā ir skaidri norādīts, ka gan sievietes, gan laji var kļūt apgaismoti un piedzīvot nirvānu.

Nibbana theravadas budismā

Theravadas budisms apraksta divu veidu nirvānu jeb Nibbana Pirmais ir "Nibbana ar paliekām." To salīdzina ar oglēm, kas paliek siltas pēc liesmu nodzēšanas, un tas raksturo apgaismotu dzīvu būtni jeb arahantu. Arahants joprojām apzinās baudu un sāpes, bet viņš vairs nav tām piesaistīts.

Otrais veids ir parinibbana , kas ir galīgā jeb pilnīgā nibbana, kurā "ieiet" nāves brīdī. Tagad ogles ir atdzisušas. Buda mācīja, ka šis stāvoklis nav ne esamība - jo tas, par ko var teikt, ka pastāv, ir ierobežots laikā un telpā, - ne neesamība. Šis šķietamais paradokss atspoguļo grūtības, kas rodas, kad parastā valoda mēģina aprakstīt tādu esamības stāvokli, kas nav aprakstāms.

Nirvāna mahajānas budismā

Viena no mahajānas budisma atšķirīgajām iezīmēm ir bodisattvas solījums. mahajānas budisti ir veltīti visu būtņu galīgajai apgaismībai, tāpēc izvēlas palikt pasaulē, palīdzot citiem, nevis doties uz individuālu apgaismību. vismaz dažās mahajānas skolās, tā kā viss savstarpēji eksistē, "individuāla" nirvāna pat netiek apsvērta. šīsBudisma skolas ļoti daudz runā par dzīvi šajā pasaulē, nevis par aiziešanu no tās.

Dažās mahajānas budisma skolās ir arī mācības par to, ka samsara un nirvāna nav nošķirtas. Būtne, kas ir apzinājusies vai uztvērusi parādību tukšumu, sapratīs, ka nirvāna un samsara nav pretstati, bet gan pilnībā caurvij viena otru. Tā kā mūsu dabiskā patiesība ir Budas daba, gan nirvāna, gan samsara ir dabiskas mūsu prātam piemītošās tukšās skaidrības izpausmes,un nirvānu var uzskatīt par attīrītu, patieso samsāras dabu. Plašāk par šo jautājumu lasiet arī " Sirds Sutrā" un "Divas patiesības".

Skatīt arī: Mešejas jeb Masjid definīcija islāmā Cite this Article Format Your Citation O'Brien, Barbara. "Nirvana and The Concept of Freedom in Buddhism." Learn Religions, August 25, 2020, learnreligions.com/nirvana-449567. O'Brien, Barbara. (2020, August 25). Nirvana and The Concept of Freedom in Buddhism. Retrieved from //www.learnreligions.com/nirvana-449567 O'Brien, Barbara. "Nirvana and The Concept of Freedom in Buddhism." Learn Religions.//www.learnreligions.com/nirvana-449567 (skatīts 2023. gada 25. maijā). kopija citāts



Judy Hall
Judy Hall
Džūdija Hola ir starptautiski pazīstama autore, skolotāja un kristāla eksperte, kas ir sarakstījusi vairāk nekā 40 grāmatas par tēmām, sākot no garīgās dziedināšanas līdz metafizikai. Ar vairāk nekā 40 gadu ilgušo karjeru Džūdija ir iedvesmojusi neskaitāmus cilvēkus sazināties ar savu garīgo būtību un izmantot dziedinošo kristālu spēku.Džūdijas darbu pamato viņas plašās zināšanas dažādās garīgās un ezotēriskās disciplīnās, tostarp astroloģijā, taro un dažādās dziedināšanas metodēs. Viņas unikālā pieeja garīgumam sapludina seno gudrību ar mūsdienu zinātni, sniedzot lasītājiem praktiskus rīkus lielāka līdzsvara un harmonijas sasniegšanai savā dzīvē.Kad Džūdija neraksta vai nesniedz mācības, viņu var satikt, ceļojot pa pasauli, meklējot jaunas atziņas un pieredzi. Viņas aizraušanās ar izpēti un mūžizglītību ir acīmredzama viņas darbā, kas turpina iedvesmot un dot spēku garīgajiem meklētājiem visā pasaulē.