Budistu mācība par reinkarnāciju jeb atdzimšanu

Budistu mācība par reinkarnāciju jeb atdzimšanu
Judy Hall

Vai jūs būtu pārsteigts, uzzinot, ka reinkarnācija ir ne budistu mācība?

Ar "reinkarnāciju" parasti saprot dvēseles pārcelšanos uz citu ķermeni pēc nāves. Budismā šādas mācības nav - fakts, kas pārsteidz daudzus cilvēkus, pat dažus budistus Viena no būtiskākajām budisma doktrīnām ir reinkarnācija. anatta vai anatman -- nav dvēseles vai nav sevis . Nav pastāvīgas individuālā "es" būtības, kas izdzīvotu pēc nāves, tāpēc budisms netic reinkarnācijai tradicionālajā izpratnē, kā to saprot hinduisms.

Tomēr budisti bieži runā par "atdzimšanu". Ja nav dvēseles vai pastāvīga "es", kas tad ir tas, kas "atdzimst"?

Kas ir Es?

Buda mācīja, ka tas, ko mēs uzskatām par savu "es" - mūsu ego, pašapziņa un personība - ir skandhas radījums. Ļoti vienkārši, mūsu ķermeņi, fiziskās un emocionālās sajūtas, konceptualizācija, idejas un pārliecība, kā arī apziņa darbojas kopā, lai radītu ilūziju par pastāvīgu, atšķirīgu "es".

Buda teica: "Ak, bhikšu, katru mirkli tu piedzimsti, sabrūk un mirsti." Viņš gribēja teikt, ka ik mirkli "es" ilūzija atjaunojas. Ne tikai nekas netiek pārnests no vienas dzīves uz nākamo; nekas netiek pārnests no vienas dzīves uz nākamo. brīdis Tas nenozīmē, ka "mēs" neeksistējam, bet gan to, ka nav pastāvīga, nemainīga "es", bet gan to, ka mēs katru mirkli esam no jauna definēti mainīgajos nepastāvīgajos apstākļos. Ciešanas un neapmierinātība rodas, kad mēs pieķeramies vēlmei pēc nemainīga un pastāvīga "es", kas ir neiespējams un iluzors. Un atbrīvošanās no šīm ciešanām prasa vairs nepieķerties ilūzijām.

Šīs idejas veido trīs eksistences zīmju kodolu: anicca ( nepastāvība), dukkha (ciešanas) un anatta ( Buda mācīja, ka visas parādības, arī būtnes, atrodas nepārtrauktā mainības stāvoklī - vienmēr mainās, vienmēr kļūst, vienmēr mirst, un ka atteikšanās pieņemt šo patiesību, īpaši ego ilūziju, noved pie ciešanām. Tas īsumā ir budistu ticības un prakses kodols.

Kas ir atdzimšana, ja ne Es?

Savā grāmatā Ko mācīja Buda (1959), Theravada zinātnieks Walpola Rahula jautāja,

"Ja mēs varam saprast, ka šajā dzīvē mēs varam turpināt dzīvot bez pastāvīgas, nemainīgas substances, piemēram, Es vai Dvēseles, tad kāpēc mēs nevaram saprast, ka šie spēki paši var turpināt dzīvot bez Es vai Dvēseles, kas stāv aiz tiem pēc tam, kad ķermenis vairs nedarbojas?

"Kad šis fiziskais ķermenis vairs nespēj funkcionēt, enerģijas nemirst kopā ar to, bet turpina pieņemt kādu citu formu vai formu, ko mēs saucam par citu dzīvi. ... Fiziskajām un garīgajām enerģijām, kas veido tā saukto būtni, piemīt spēja sevī pieņemt jaunu formu, pakāpeniski augt un uzkrāt spēku līdz pilnībai."

Slavenais tibetiešu skolotājs Čogjams Trunpa Rinpoče reiz novērojis, ka tas, kas atdzimst no jauna, ir mūsu neiroze - mūsu ciešanu un neapmierinātības ieradumi. Savukārt džeņa skolotājs Džons Daido Loori sacīja:

"... Budas pieredze bija tāda, ka tad, kad jūs izejat pāri skandām, pāri agregātiem, nepaliek nekas. "Es" ir ideja, mentāla konstrukcija. Tāda ir ne tikai Budas pieredze, bet arī katra realizētā budisma vīrieša un sievietes pieredze, sākot no 2500 gadiem līdz pat mūsdienām. Ja tā ir, tad kas ir tas, kas mirst? Nav šaubu, ka tad, kad šis fiziskais ķermenis ir...vairs nespēj funkcionēt, tajā esošās enerģijas, atomi un molekulas, no kurām tā sastāv, nemirst kopā ar to. Tās iegūst citu formu, citu veidolu. To var saukt par citu dzīvi, bet, tā kā nav pastāvīgas, nemainīgas vielas, nekas nepāriet no viena brīža uz nākamo. Pilnīgi acīmredzami nekas pastāvīgs vai nemainīgs nevar pāriet vai pāriet no vienas dzīves uz nākamo. Dzimstotun miršana turpinās nepārtraukti, bet mainās katru mirkli."

No domas uz domu brīdi uz domu brīdi

Skolotāji stāsta, ka mūsu "es" sajūta nav nekas vairāk kā domu-domu virkne. Katra doma-domu brīdis nosaka nākamo domu-domu brīdi. Tāpat vienas dzīves pēdējais domu brīdis nosaka citas dzīves pirmo domu brīdi, kas ir virknes turpinājums. "Cilvēks, kurš mirst šeit un atdzimst citur, nav ne tas pats cilvēks, ne cits," VolpolaRahula raksta.

To nav viegli saprast, un to nav iespējams pilnībā izprast tikai ar prāta palīdzību. Šī iemesla dēļ daudzas budisma skolas uzsver meditācijas praksi, kas ļauj dziļi apzināties ilūziju par sevi un galu galā noved pie atbrīvošanās no šīs ilūzijas.

Karma un atdzimšana

Spēks, kas virza šo nepārtrauktību, ir pazīstams kā karma Karma ir vēl viens Āzijas jēdziens, ko rietumnieki (un arī daudzi austrumnieki) bieži vien pārprot. Karma nav liktenis, bet vienkārša darbība un reakcija, cēlonis un sekas.

Ļoti vienkārši, budisms māca, ka karma nozīmē "brīvprātīgu rīcību". Jebkura doma, vārds vai rīcība, ko nosaka vēlme, naids, kaisle un ilūzija, rada karmu. Kad karmas sekas aptver vairākas dzīves, karma izraisa atdzimšanu.

Skatīt arī: Brīnumaina lūgšana par laulības atjaunošanu

Ticības reinkarnācijai noturība

Nav šaubu, ka daudzi budisti gan austrumos, gan rietumos turpina ticēt individuālai reinkarnācijai. Līdzības no sutrām un tādi "mācību palīglīdzekļi" kā Tibetas Dzīves rats šo ticību tikai pastiprina.

Skatīt arī: 11 visbiežāk sastopamie islāma apģērbu veidi

Jodo Šinšu priesteris Takaši Cudži (Takashi Tsuji) rakstīja par ticību reinkarnācijai:

"Runā, ka Buda atstājis 84 000 mācību; simboliskais skaitlis atspoguļo cilvēku daudzveidīgās izcelsmes īpašības, gaumes u. c. Buda mācīja atbilstoši katra indivīda garīgajām un garīgajām spējām. Vienkāršajiem ciema ļaudīm, kas dzīvoja Budas laikā, mācība par reinkarnāciju bija spēcīga morāles mācība. Bailes piedzimt dzīvnieku pasaulēdroši vien daudzus cilvēkus biedēja no tā, ka viņi šajā dzīvē nerīkojas kā dzīvnieki. Ja mēs šodien šo mācību uztveram burtiski, mēs esam apjukuši, jo nespējam to saprast racionāli.

"...Līdzība, ja to uztver burtiski, mūsdienu prātam nav jēgas. Tāpēc mums ir jāmācās atšķirt līdzības un mītus no īstenības."

Kāda ir jēga?

Cilvēki nereti pievēršas reliģijai, lai meklētu doktrīnas, kas sniedz vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Budisms tā nedarbojas. Tikai ticēt kādai doktrīnai par reinkarnāciju vai atdzimšanu nav jēgas. Budisms ir prakse, kas ļauj piedzīvot ilūziju kā ilūziju un realitāti kā realitāti. Kad ilūzija tiek piedzīvota kā ilūzija, mēs tiekam atbrīvoti.

Cite this Article Format Your Citation O'Brien, Barbara. "Rebirth and Reincarnation in Buddhism." Learn Religions, Apr. 5, 2023, learnreligions.com/reincarnation-in-buddhism-449994. O'Brien, Barbara. (2023, April 5). Rebirth and Reincarnation in Buddhism. Retrieved from //www.learnreligions.com/reincarnation-in-buddhism-449994 O'Brien, Barbara. "Rebirth and Reincarnation in Buddhism." LearnReliģijas. //www.learnreligions.com/reincarnation-in-buddhism-449994 (skatīts 2023. gada 25. maijā). kopija citāts



Judy Hall
Judy Hall
Džūdija Hola ir starptautiski pazīstama autore, skolotāja un kristāla eksperte, kas ir sarakstījusi vairāk nekā 40 grāmatas par tēmām, sākot no garīgās dziedināšanas līdz metafizikai. Ar vairāk nekā 40 gadu ilgušo karjeru Džūdija ir iedvesmojusi neskaitāmus cilvēkus sazināties ar savu garīgo būtību un izmantot dziedinošo kristālu spēku.Džūdijas darbu pamato viņas plašās zināšanas dažādās garīgās un ezotēriskās disciplīnās, tostarp astroloģijā, taro un dažādās dziedināšanas metodēs. Viņas unikālā pieeja garīgumam sapludina seno gudrību ar mūsdienu zinātni, sniedzot lasītājiem praktiskus rīkus lielāka līdzsvara un harmonijas sasniegšanai savā dzīvē.Kad Džūdija neraksta vai nesniedz mācības, viņu var satikt, ceļojot pa pasauli, meklējot jaunas atziņas un pieredzi. Viņas aizraušanās ar izpēti un mūžizglītību ir acīmredzama viņas darbā, kas turpina iedvesmot un dot spēku garīgajiem meklētājiem visā pasaulē.