Satura rādītājs
Svētie Raksti sākās ar ļoti primitīvu valodu un beidzās ar valodu, kas ir vēl sarežģītāka par angļu valodu.
Skatīt arī: Pusceļu derība: puritāņu bērnu iekļaušanaBībeles lingvistiskā vēsture ietver trīs valodas: ebreju, koine Tomēr gadsimtu gaitā, kopš tika sarakstīta Vecā Derība, ebreju valoda attīstījās, iekļaujot īpašības, kas atviegloja tās lasīšanu un rakstīšanu.
Mozus apsēdās pie pirmajiem Piecsimtnieka vārdiem 1400. gadā p.m.ē. Tikai 3000 gadus vēlāk, 1500. gadā pēc Kristus dzimšanas, visa Bībele tika pārtulkota angļu valodā, tādējādi padarot šo dokumentu par vienu no vecākajām grāmatām, kas eksistē. Neskatoties uz tās vecumu, kristieši uzskata, ka Bībele ir aktuāla un būtiska, jo tā ir Dieva iedvesmots vārds.
Ebreju valoda: Vecās Derības valoda
Ebreju valoda pieder pie semītu valodu grupas, seno valodu saimes, kas dzīvoja auglīgajā pusmēness reģionā un kurā ietilpst arī akkādiešu valoda - Nimroda dialekts 1. Mozus 10. Mozus grāmatā; ugariešu valoda - kanaāniešu valoda; un aramiešu valoda, ko parasti lietoja Persijas impērijā.
Skatīt arī: Zaļā cilvēka arhetipsIvrits tika rakstīts no labās puses uz kreiso, un to veidoja 22 līdzskaņi. Agrākajā formā visi burti bija vienkopus. Vēlāk tika pievienoti punkti un izrunas zīmes, lai atvieglotu lasīšanu. Valodas attīstībai tika pievienoti patskaņi, lai precizētu vārdus, kas bija kļuvuši neskaidri.
Teikuma uzbūvē ebreju valodā vispirms var būt darbības vārds, kam seko lietvārds vai vietniekvārds un priekšmeti. Tā kā šī vārdu secība ir ļoti atšķirīga, ebreju valodas teikumu nevar burtiski pārtulkot angļu valodā. Vēl viens sarežģījums ir tas, ka ebreju valodas vārds var aizstāt kādu bieži lietotu frāzi, kas lasītājam bija jāzina.
Dažādos ebreju dialektos tekstā tika ieviesti svešvārdi. Piemēram, 1. Mozus grāmatā ir daži ēģiptiešu izteicieni, bet Jozuā, Tiesnešos un Rutes grāmatā ir iekļauti kanaāniešu termini. Dažās pravietiskajās grāmatās tiek lietoti babiloniešu vārdi, ko ietekmēja trimda.
Skaidrības lēciens uz priekšu notika līdz ar Septuagintas - ebreju Bībeles tulkojuma grieķu valodā - pabeigšanu 200. gadā p.m.ē. Šis darbs ietvēra 39 Vecās Derības kanoniskās grāmatas, kā arī dažas grāmatas, kas sarakstītas pēc Maleahija un pirms Jaunās Derības. Tā kā ebreji gadu gaitā izklīda no Izraēlas, viņi aizmirsa, kā lasīt ebreju valodā, bet varēja lasīt grieķu valodā, kas tolaik bija izplatīta.
Grieķu valoda atklāja Jauno Derību pagāniem
Kad Bībeles autori sāka rakstīt evaņģēlijus un vēstules, viņi atteicās no ebreju valodas un sāka lietot tolaik populāro valodu, koine grieķu valoda bija vienojoša valoda, kas izplatījās Aleksandra Lielā iekarojumu laikā, kura mērķis bija hellēnizēt jeb izplatīt grieķu kultūru visā pasaulē. Aleksandra impērija aptvēra Vidusjūras reģionu, Ziemeļāfriku un daļu Indijas, tāpēc grieķu valodas lietojums kļuva dominējošs.
Grieķu valodā bija vieglāk runāt un rakstīt nekā ebreju valodā, jo tā izmantoja pilnu alfabētu, ieskaitot patskaņus. Tai bija arī bagātīgs vārdu krājums, kas ļāva precīzi noteikt nozīmes nokrāsas. Kā piemēru var minēt Bībelē lietotos četrus dažādus vārdus, kas grieķu valodā apzīmē mīlestību.
Papildu ieguvums bija tas, ka grieķu valoda ļāva lasīt Jauno Derību arī pagāniem jeb tiem, kas nav jūdi. Tas bija ārkārtīgi svarīgi evaņģelizācijā, jo grieķu valoda ļāva pagāniem pašiem lasīt un saprast evaņģēlijus un vēstules.
Aramiešu valodas pievienotā garša Bībelei
Lai gan Bībeles rakstniecībā aramiešu valoda nav bijusi nozīmīga, tā tika lietota vairākās Svēto Rakstu nodaļās. Persijas impērijā aramiešu valoda bija plaši lietota; pēc trimdas ebreji atveda aramiešu valodu atpakaļ uz Izraēlu, kur tā kļuva par populārāko valodu.
Otrajā tempļa periodā, kas ilga no 500. gada p.m.ē. līdz 70. gadam pēc Kristus dzimšanas, Bībele ebreju valodā tika pārtulkota aramiešu valodā, ko sauca par Targumu.Šo tulkojumu lasīja sinagogās un izmantoja mācībām.
Bībeles fragmenti, kas sākotnēji parādījās aramiešu valodā, ir Daniēla 2-7, Ezras 4-7 un Jeremijas 10:11. Aramiešu valodas vārdi ir ierakstīti arī Jaunajā Derībā:
- Talitha qumi ("Meitene vai meitenīte, celies!") Marka 5:41
- Efata ("Atveries") Marka 7:34
- Eli, Eli, lema sebaqtani (Jēzus sauciens no krusta: "Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc tu mani esi atstājis?") Marka 15:34, Mateja 27:46.
- Abba ("Tēvs") Rom.8:15; Gal.4:6
- Maranatha ("Kungs, nāc!") 1.Kor.16:22
Tulkojumi angļu valodā
Romas impērijas ietekmē agrīnā baznīca pieņēma latīņu valodu par savu oficiālo valodu. 382. gadā pēc Kristus pāvests Damazs I pasūtīja Hieronīmam sagatavot latīņu Bībeli. 382. gadā pēc Kristus pāvests Damaskuss I, strādājot Betlēmes klosterī, viņš vispirms pārtulkoja Veco Derību tieši no ebreju valodas, tādējādi samazinot kļūdu iespējamību, ja viņš būtu izmantojis Septuagintu. Hieronīma visa Bībele, ko sauca par Vulgātu, jo viņš izmantojakopīga runa par to laiku, iznāca ap 402. gadu pēc mūsu ēras.
Vulgāta bija oficiālais teksts gandrīz 1000 gadus, taču šīs Bībeles tika kopētas ar rokām un bija ļoti dārgas. Turklāt lielākā daļa vienkāršo ļaužu neprotēja lasīt latīņu valodā. 1382. gadā Džons Viklifs publicēja pirmo pilno Bībeli angļu valodā, kā avotu galvenokārt izmantojot Vulgātu. 1382. gadā tika izdots Tindaila tulkojums, bet 1535. gadā - Koverdeila tulkojums. Reformācija noveda piedaudz tulkojumu gan angļu, gan citās vietējās valodās.
Mūsdienās plaši tiek izmantoti šādi angļu valodas tulkojumi: 1611. gada Karaļa Džeimsa versija, 1901. gada Amerikāņu standarta versija, 1952. gada Pārskatītā standarta versija, 1972. gada Dzīvā Bībele, 1973. gada Jaunā starptautiskā versija, 1976. gada Mūsdienu angļu valodas versija (Good News Bible), 1982. gada Jaunā karaļa Džeimsa versija un 2001. gada Angļu standarta versija.
Avoti
- Bībeles almanahs ; J.I. Packer, Merrill C. Tenney; William White Jr., redaktori
- Kā iedziļināties Bībelē ; Stephen M. Miller
- Christiancourier.com
- Jewishencyclopedia.com
- Historyworld.net
